Ja lasi šo tekstu, Tev ir ķermenis. Ja Tev ir ķermenis, Tev ir ko teikt!

Gaidīsim rakstus mūsu e-pastā zurnals.tverums@gmail.com līdz 2024.gada 8.janvārim.
Septītajā numurā gaismā celsim ķermeni, kas rietumu filosofijā tik ilgi ticis atstāts prāta ēnā, neizpētīts un nosodīts, augstākajām cilvēciskās esamības formām nereti tiekot saistītām ar neķermenisko. Prāta darbība un domāšana filosofijas vēsturē bieži skatīta kā pretēja afektiem, ķermeniskiem “šķēršļiem” un juteklībai vēl plašākā nozīmē. Ideju vēsture bieži ir ķermeņa nicināšanas un mizantropijas vēsture. Tomēr jau kopš Aristoteļa ir skaidrs, ka ķermenis ir būtiska un nepieciešama garīgās esamības daļa, ķermenis ir kas vairāk par dvēseli nesošu gaļu. Tā iespaids vēl tikai sāk atklāties mūsdienu cilvēkam, kas palēnām atgūst savu miesu un asinis un sāk apzināties labu un ļaunu, ko ķermenis ienes mūsu dzīvē.
Ķermeņa reabilitēšanas projekts parver iespēju risināt plašu jautājumu klāstu. 20. un 21. gs. sekularizētā empīrisma kontekstā ierasts ir kļuvis fizikālā redukcionisma skatījums, kas identificē smadzenes ar prātu, taču varbūt no ķermeņa atsvešinātajam prātam vēl ir iespējama aizstāvība vai tieši pretēji – vajadzīga pēdējā nagla zārkā? Ķermeņa atgūšana nav tikai problēma apziņas filosofijā vai epistemoloģijā, tai ir politiski aspekti. Iespējams, Tev ir svarīgi ne tikai praktiskā, bet arī teorētiskā darbībā cīnīties pret Mišela Fuko diagnozi, ka dvēsele, anonīma sabiedriskā doma, zinātne un likumdošana ir ķermeņa cietuma četras sienas? Ko un kad cilvēks drīkst zināt par savu ķermeni? Un vai ķermenis, kailā dzīvība ir vienīgā vērtība, kuru mūsdienu sabiedrība ir gatava aizsargāt? Vai varbūt Tev visvairāk rūp cilvēka galīgums, esamība starp piedzimšanu un nāvi? 
Sofija un Toms zina, ka Tevī ir divi vilki: viens neraksta filosofiskus tekstus, otrs raksta. Atbrīvo rakstītāju sevī!

Ieteikumi esejai

  • Sagaidām, ka teksts būs mērķtiecīgs. Tas ir, tekstā tiek aplūkota kāda problēma. Tā var būt process, notikums, mākslas darbs, teorija, koncepcija vai pat noteikta jēdziena lietojums un ne tikai. Problēmas aplūkojuma mērķis ir apgalvojuma vai noraidījuma formā paust kādu tēzi. Tēzi nepieciešams argumentēti pamatot, iespēju robežās apsverot arī galvenos iebildumus. 
  • Ja problēma tiek aplūkota, analizēta no noteikta un gana specifiska skatapunkta, pozīcijas (piem., posthumānisma prizmas), tad nepieciešams sniegt pozīcijas kontekstuālu skici. 
  • Var sniegt ieskatu jau pastāvošā diskusijā par noteiktu problēmu un pieskarties citu domātāju idejām un teorijām. Taču vēlamies redzēt, kā Jūs izprotat tēmu personīgi. 
  • Ja konkrētajā tēmu lokā jēdzieni un termini tiek izmantoti nozīmē, kas nepārklājas ar sarunvalodā intuitīvi ierasto, tad sagaidām, ka tā tiks precizēta un paskaidrota. 
  • Rakstam jābūt atbilstošam izziņotā konkursa tēmai. 
  • Lūdzam iekļauties 8000 – 16 000 rakstu zīmēs (ieskaitot atstarpes).
  • Ja esi iesprūdis kādā vietā tekstā vai ja neizdodas sevi motivēt rakstīt, piedāvājam padomus un iespējas pārrunāt tekstu, zvanot uz mūsu filosofisko krīžu tālruni (28062458) vai rakstot uz e-pastu.
  • Iedrošinām iesūtīt arī melnrakstus, ja gadījumā tajā izkristalizējusies teksta virzība. 
  • Stila ziņā esam atvērti eksperimentiem, pārsteigumiem – tos pat ļoti iedrošinām! Atbilstoši katram individuālajam gadījumam pieļaujam atkāpes no vadlīnijām.
  • Konkursa ietvaros raksti tiks atlasīti, nezinot to autorus. Un atgādinām, ka no iesūtītajiem rakstiem publicēti tiks daži.
  • Aicinām rēķināties ar to, ka raksta izstrādāšana līdz publicējamai formai var būt ilga un teksts šajā procesā var gūt pavisam atšķirīgu formu no tās versijas, kuru iesniedzāt konkursā. Mēs rediģēšanas procesu uztveram arī kā darba vadīšanu.