Es laicīgi sapratu, ka filosofija man ir dzīvības un nāves jautājums. Ja es nenodarbotos ar filosofiju, es būtu dziļi un visaptveroši nelaimīgs. Es neesmu visu pilnībā laimīgs, nodarbojoties ar filosofiju, bet tajā pašā laikā nav maršruta nekā pasaulē, kas būtu labāks par to.
Mani tagad ir aizrāvusi valodas filosofija - nav nozīmes, kādā formā. Tos var raksturot kā meklētājus ar mērķiem mazināt absolūtās šausmas, kas satriec mirkļos, kad nav pilnīgi nekā ko teikt. Šos meklējumus ietonē šausmas un satricinājumi, līdz ar to nav pētījumiem saistībā ar valodu manas filosofiskās intereses un pārtapušas apbrīnā attiecībā uz ētiku un mistisko. Bet par to nevar runāt, par to ir jāklusē.

kas tev aiz ādas?

dvēsele

Es teikšu godīgi. Man ir sajūta, ka jau trīs gadus esmu attiecībās ar filosofiju, kaut vispār neko neatceros. Ik pa laikam manā valodā nav nekurienes parādīts savādi izteicieni, bet nav tā, ka mani interesētu kaut kas konkrēts. Man patika stāsts par filosofu, kurš krita bedrēs, un vēl man dikti patīk “Slimība uz nāvi”, jo to lasot mani pārņēma sajūta, ka šī grāmata vienkārši atspoguļo manu dzīvi, jo es mirtin mirstu visu laiku. Protams, panoptikons ir interesants koncepts, visai aizraujošs, tomēr konkrētā intereses virziena man nav.

ko tev patīk darīt “pa kluso”?

Daudz, daudz gulēt un ēst visādus dranķus, paralēli klausoties 100x friends (jo zinu visus dialogus no galvas), un domāt, ka reāli nekas nesanāk. Es to saucu par mirstīšanos.

Cenšos ar filosofijas prizmu saprast to pasauli, kas man redzams, kā arī vienkārši būt normāls cilvēks. Filosofijā interesējos par visu ko; ar patiesu aizrautību nirstu, piemēram, fenomenologu skrupulozajos pieredzes raksturojumos, metafiziķu ontoloģiskajās sistēmās, hermeneitiķu interpretatīvajos principos, kā arī estētikas un mākslas filosofijas konceptuālajos biezokņos. Ārpus filosofijas paTvērumu meklēju mūzikā. Klausos no visa pa druskai un šo to pats ķibinu. Bieži vien lasu un rakstu, fonā skanot zemu noskaņotu ģitāru atvērtajām stīgām un basa bungu triecieniem dažādos poliritmos. Palīdz saņemties. Vienreiz lasīju eksistenciālisma filosofiju emo mūzikas pavadījumā - to gan iesaku pamēģināt.

Īsāk sakot, man patīk smagi teksti un smaga mūzika.

kas tev aiz ādas?

Netveramais.

Vecāki gribēja mani saukt par Kazimiru. Tas nav slikts vārds. Bet man tomēr liels prieks, ka mani sauc Sofija. Vārdi vispār man daudz nozīmē, man patīk par tiem domāt un tiem uzticēties, lai arī zinu, cik tie blēdīgi. Tā ir iemīļota spīdzināšana. Līdzīgi arī filosofijā man patīk eklektiskas un spekulatīvas runas un ļoti strukturēti, analītiski teksti, tomēr esenciāla laikam ir tikai ticība teiktajam. Vēl man patīk runāties, es labprāt saņemtu kādu vēstuli.

ko tev patīk darīt “pa kluso”?

Lasīt Roalda Dāla “Matildi” tualetē uz apsildāmās grīdas.

Filosofija man sniedz mierinājumu (gan ne Boēcija vai Monteņa nozīmē). Tāpēc arī esmu iemīlējies loģikā; tās izteikumu skaidrība un neapstrīdamais patiesums - (p ∨ ~ p) vai ((q & ~ q) → (p ∨ ~ p)) - man ļauj izbēgt no netīkamā (ti filosofija kā eskeipisms); tās nelietderīgums sniedz gandarījumu. Tomēr filosofija var būt arī cēlonis izmisumam. Ārpus loģikas un matemātikas filosofijas ir viegli sasirgt ar kādu jautājumu. Un filosofija, šķiet, (reizumis, ja ne vienmēr) ir bezspēcīga pret šo slimību. Tomēr arī šī slimošana var būt patīkama.

ko tev patīk darīt “pa kluso”?

Vērot savu atspulgu spoguli un domāt, kā mani redz citi.

“Kāpēc es uzaugu tāds, kāds es uzaugu? Vai specifiski notikumi dzīvē ir vienīgais, kas ietekmē to, par ko es kļūšu? Kur tad paliek tas, kur es piedzīvoju dzīvi, tas konteksts, kurā notiek mana dzīve? ”
Šie jautājumi nelika mazajam Jānim mieru, un tā tieši viņš sāk aplūkot, kā tieši specifiskas vides transformācijas varētu ietekmēt, kā Viņš pats un citi viņam līdzīgie (un nelīdzīgie) uzaug. Gadi ritēja, tikai iepazīti cilvēki, lasītās grāmatas, piedzīvojumu dažādas vides, un nu viņš bija apstājies pie jauna jautājuma - kā izglītība ietekmē cilvēku? Bet Jānis sevi mierina, vēl jau ir daudzu gadu priekšā, un tās pārveidošanas problēmas ir atklātas un risinātas.

kāpēc tu esi labāks par citiem?

Jo man ir parks

Mans interešu loks lielākoties aptver narotoloģiju, franču filosofiju - strukturālistus un poststrukturālistus. Brīvajā laikā es audzinu mazu, nešpetnu suņu meiteni un divus gliemežus savos mazajos apartamentos priežu ielokā, un dodos uz savu darbu grāmatnīcā turpat pilsētas pierobežā.

ko tu nekad negribētu piedzīvot?

Karu