Siltās vasaras naktīs palikt nomodā līdz rītam, kopā ar draugiem doties izbraucienā ar riteņiem, mesties iekšā jūras viļņos, sēdēt pie saklāta pusdiena galda un gaidīt svinību sākumu, atlaisties gultā pēc lauku darbiem, ieiet vēsā dušā karstā vasaras dienā, ēst mellenes ar pienu un cukuru… Vai izklausās pazīstami?
Mēs vēlamies lasīt, kā dzīvi baudi Tu – kāda ir Tava laimīgās dzīves atslēga? Kāpēc, Tavuprāt, baudpilno ir brīžiem grūti sasniegt vai ieraudzīt? Eiropas filosofus baudas jēdziena pētīšana ir interesējusi jau kopš antīkajiem laikiem. Liela daļa sengrieķu domātāju uzskatīja, ka cilvēks dzīvo tikai baudas gūšanai un tas ir cilvēka lielākais iespējamais sasniegums. Platons un Aristotelis pievērsās baudas kategorizēšanai. Apgaismības periodā filosofi pārgāja no baudas loģikas izpratnes uz baudas kā garīga stāvokļa uztveri. Bērklijs un Kants savos darbos pievērsās baudas saistībai ar citām cilvēka maņām un līdz ar to baudas lomai cilvēka izziņā un zināšanās. Savukārt, 19. gadsimtā psiholoģijas attīstība baudas jēdzienu būtiski sašaurināja un līdz ar to arī filosofu fokusu uz šo jēdzienu. Latvijas sabiedrībā baudas jēdziens izsenis tiek saistīts ar laimi. Baudpilna dzīve vēljoprojām tiek saistīta ar labklājīgu un patīkamu dzīves gaitu, kas ir svarīgākais dzīves centienu objekts.
Mēs gaidīsim jūsu tekstus, kuri pētīs baudas jēdzienu no visām iespējamajām pusēm, sākot ar ēdienu, dzērienu, ķermeņu un citu vielu baudīšanu līdz kultūrtelpā sastopamajām baudām mākslā, mūzikā un literatūrā. Ierobežojums teksta izvēlē ir tikai tik tāls, cik spēsit ļauties rakstīšanas baudai.
Sagaidām, ka teksts būs mērķtiecīgs. Tas ir, tekstā tiek aplūkota kāda problēma. Tā var būt process, notikums, mākslas darbs, teorija, koncepcija vai pat noteikta jēdziena lietojums un ne tikai. Problēmas aplūkojuma mērķis ir apgalvojuma vai noraidījuma formā paust kādu tēzi. Tēzi nepieciešams argumentēti pamatot, iespēju robežās apsverot arī galvenos iebildumus.
Ja problēma tiek aplūkota, analizēta no noteikta un gana specifiska skatapunkta, pozīcijas (piem., posthumānisma prizmas), tad nepieciešams sniegt pozīcijas kontekstuālu skici.
Var sniegt ieskatu jau pastāvošā diskusijā par noteiktu problēmu un pieskarties citu domātāju idejām un teorijām. Taču vēlamies redzēt, kā Jūs izprotat tēmu personīgi.
Ja konkrētajā tēmu lokā jēdzieni un termini tiek izmantoti nozīmē, kas nepārklājas ar sarunvalodā intuitīvi ierasto, tad sagaidām, ka tā tiks precizēta un paskaidrota.
Rakstam jābūt atbilstošam izziņotā konkursa tēmai.
Lūdzam iekļauties 8000 – 16 000 rakstu zīmēs (ieskaitot atstarpes).
Ja esi iesprūdis kādā vietā tekstā vai ja neizdodas sevi motivēt rakstīt, piedāvājam padomus un iespējas pārrunāt tekstu, zvanot uz mūsu filosofisko krīžu tālruni (28062458) vai rakstot uz e-pastu.
Iedrošinām iesūtīt arī melnrakstus, ja gadījumā tajā izkristalizējusies teksta virzība.
Stila ziņā esam atvērti eksperimentiem, pārsteigumiem – tos pat ļoti iedrošinām! Atbilstoši katram individuālajam gadījumam pieļaujam atkāpes no vadlīnijām.
Konkursa ietvaros raksti tiks atlasīti, nezinot to autorus. Un atgādinām, ka no iesūtītajiem rakstiem publicēti tiks daži.
Aicinām rēķināties ar to, ka raksta izstrādāšana līdz publicējamai formai var būt ilga un teksts šajā procesā var gūt pavisam atšķirīgu formu no tās versijas, kuru iesniedzāt konkursā. Mēs rediģēšanas procesu uztveram arī kā darba vadīšanu.
Choosing a selection results in a full page refresh.