Vēsturiskā laika upe sapludina atšķirīgās izpratnes par laika relativitāti un realitāti, plūdumu un sašķeltību, esamību un neesamību vienotā neizpratnē par to, kas, kāds un vai vispār ir laiks. Tā pamatā ir enigmātiskā cilvēka un laika attiecība. Laiks ir cilvēka dzīves, bet līdz ar to arī nāves nesējs. Tieši tāpēc no laika ir bail – tas atgādina cilvēkam par nenovēršamo dzīves galu. Vienlaicīgi, tas ir pilnīgi nošķirts no cilvēka.
Laiku mēs nekādi nevaram sajust vai satvert, mēs redzam tikai tā sekas. Tomēr mākslai, īpaši kino mākslai, ir spēja laiku savaldīt, paātrināt, pavilkt, apturēt un kavēt. Tā ir cilvēka iespēja rakt savu laika upi.
Žurnāla „Tvērums” komanda vedīs arvien dziļāk laikā, caur īsfilmu ciklu iepazīstot gan laika ikdienību, lēnumu un nāves neizbēgamību, gan cilvēka neierobežotās spējas mainīt laiku. Mainīt gan mākslas valodā, gan pavisam burtiski, proti, izmainot vēsturi. Programmā iekļautas kino vēsturē nozīmīgas un pavisam nesen atzinību ieguvušas ārzemju un latviešu īsfilmas, kas caur dažādu vizuālo valodu prizmu (dažreiz caur joku, citreiz caur asarām) aicina pārdomāt cilvēka un laika attiecības un mudina apzināties – Tavs laiks ir Tavās rokās, ir laiks ar to spēlēties!
